Zibensnovedējs

Senajiem latviešiem viens no galvenajiem dieviem bija Pērkoņtēvs, kuram ir ieroči – zibeņi. Negribas no Pērkoņtēva dabūt šāvienu savas mājas jumtā, tāpēc nolēmu uzstādīt zibensnovedēju.

Zibens ātrums varot sasniegt 30 000 km sekundē, karstums pārsniedz Saules temperatūru un spriegums – miljoniem voltu.

Zibensnovedēja pamatdoma – iesperot zibenim, elektriskais lādiņš pa novedēju nonāk zemē un tur izkliedējas. Ja zibensnovedējs nav, tad elektriskais lādiņš izraisa degšanu un/vai elektriskās strāvas triecienu.

zibens-novedejs-pamatprincips
Zibensnovedēja uzbūves pamatprincips

Papētot risinājumus, sapratu, ka pa lielam ir 2 veidu zibensnovedēju sistēmas:

  • Pasīvā – uz mājas jumta tiek izveidots metāla stiepļu “siets” un uzvērējstieņi (pie skursteņiem, jumta stūros). No šīs konstrukcijas uz leju gar fasādi iet novadi – metāla stieples, kas pie zemes savienojas ar zemējumu. Brīdī, kad zibens trāpa jumtā, lādiņš tiek novadīts zemē.
  • Aktīvā –  pie skursteņa piestiprināts vai atsevišķi stāvošs masts (stabs). Darbojas pēc pārtveršanas principa un tāpat sastāv no uztvērēja, novada un zemējuma. Atšķirība – uztvērēja smailei pievienots elektromagnētisko svārstību detektors un jonu ģenerators. Pieaugot elektromagnētiskajam laukam, aktivizējas jonu ģenerators, kas rādiusā ap sevi “pārtver” lejup vērsto zibens strēli. Aktīvais zibensnovedējs pasargā ne tikai māju, bet arī apkārt esošās ēkas.
pasiva-zibensaizsardziba
Pasīvā zibensnovedēja sistēma
aktivais-zibensnovedejs.jpg
Aktīvais zibensnovedējs

Es izvēlējos aktīvo zibensnovedēju kā atsevišķi stāvošu stabu, jo tas aizsargā vairākas ēkas un apkārt esošo teritoriju, kā arī nečakarē mājas jumta vizuālo izskatu. Turklāt, mājas jumts vēl nav nomainīts, bet nodrošināties pret Pērkoņtēva dusmām jau gribas.

ingesco-air
Aktīvais uztvērējs

Veicu vairāku zibens aizsardzības risinājumos specializētu uzņēmumu cenu aptauju. Izmaksas visiem bija aptuveni vienādas. Izrādījās, ka vienā no uzņēmumiem darbojas mans paziņa. Vienojāmies, ka es priekš viņiem izdaru pāris darbiņus kā rezultātā dabūju labāku cenu.

Stabu nolēmu novietot mājas ziemeļu pusē, jo tur notiek vismazāk ikdienas aktivitātes, līdz ar to  masts mazāk krīt acīs un netraucē. Zibensnovedēja galam jābūt vismaz pāris metrus augstākam par augstāko punktu (manā gadījumā – mājas skursteni).

Aktīvā zibensnovedēja uzparikte sastāv no apmēram šādām daļām:

  1. betona pēda (pamatne), ~350 kg
  2. masts (stabs) – cinkots apgaismes laternas stabs + cinkota caurule, kopā 14 m
  3. Ingesco aktīvais uztvērējs (masta gals)
  4. zemējuma elektrods, 8 m zemē iedzīts metāla stienis
  5. dažādi liburiņi – savienojumi, skrūves, blīves..

Zibensnovedēju uzlika ātri un bez aizķeršanās 1 dienas laikā. Izvēloties iecerēto vietu, jāņem vērā, ka vajadzīga vieta pacēlāja piebraukšanai. Zemējuma pārbaudi ieteicam veikt ik pēc 5 gadiem.

zibensnovedejs

Advertisements

18 thoughts on “Zibensnovedējs

    • Uz šādu konstrukciju kopā jārēķina ap 1300 EUR (materiāli + darbs + dokumentācija).
      Cenu diezgan ietekmē, kāda ražotāja aktīvo uzvērēju (masta galu) izvēlas.
      Manā gadījumā ir http://www.ingesco.com, kas ir dārgāks, nekā, piemēram, turku materiāli. Teorētiski jau uzbūve līdzīga, bet nu uz drošību man parasti ir princips netaupīt, jo nelaimes gadījumā (tfu, tfu, tfu, pieklapēju pie koka) tie pārsimts eiro neko nenozīmēs 🙂
      Šo konkrēto ņēmu no http://www.zibensaizsardziba.lv

      Like

    • Aizsardzības rādius atkarīgs no masta gala krutuma un attiecīgi arī cenas.
      Katram aktīvajam uztvērējam (galam) tehniskajā specifikācijā ir rakstīts aizsardzības rādiuss metros atbilstoši dažādiem aizsardzības līmeņiem. Jo augstāks aizsardzības līmenis (1. – visaugstākais, 4. – zemākais), jo lielāka varbūtība “noķert” un novadīt zibens spērienu.
      Manam konkrētajam aktīvajam uzvērtējam ir:
      1. līmenis – 40 m
      2. līmenis – 49 m
      3. līmenis – 55 m
      4. līmenis – 70 m
      Respektīvi – jo tālāk no zibensnovedēja, jo mazāka varbūtība noķer zibeni (loģiski).

      Like

  1. Kauč kāda biku maģija tur tiek smērēta ar to tipa aktīvo zibensnovedēju. Tas tā, no cilvēka, kas nedaudz no tā kaut ko saprot (reāli eksperimenti augstsprieguma laboratorijā).
    šitādam mastam efektīvā aizsargzona ir 45 grādu konuss no spices.
    Senie latvieši šādam nolūkam pie mājas stādīja kokus, kas ar laiku izaug lieli, un pēc tam kalpo kā zibensnovedēji.
    Vajadzēja ar karoga mastu apvienot …

    Like

  2. Aktīvais zibens novedējs, protams, ir forši, bet… Vai nav bail, ka tāds “zibens ķērājs” speciāli pievilinās zibeni ar īpašu regularitāti un ar skaņas trieciena vilni katru reizi izbombīs mājai logus?

    Like

    • Darbā konteinertipa ofisam līdzīgs aktīvais uzstādīts ar skaitītāju. Vairāku simtu metru rādiusā nav augstāku objektu. Jau ir 8 gadi un skaitītājs vēl aizvien rāda 0.

      Like

  3. Vai aktīvo “galvu” baro elektrība? Ko darīs, kad īstajā brīdī pazūd elektrība- klasiski pie negaisiem mēdz gļukot el. padeve. Jeb tam verķim ir kkāda ups sistēma?

    Like

  4. Tam verķim ir jonu radīts daļiņu mākonis ap aktīvo galvu. Fizikālā ideja ir pārnest augsnē esošo lādēto daļinu vērtības pēc iespējas tuvāk debesīm. Tām daļiņām var būt gan +, gan – lādējums. Tās uzlādējās no zemē iebūvētā zemējuma kontūra. Vecajos laikos viss strādāja baigi forši kamēr nebija elektrības. Tiklīdz vadiem cauri sāka plūst elektrība un veidojās magnētiskais lauks un augstie koki vairs nepasargā no zibens spērieniem, jo zibenim “ērtāk” ir iet pa gaisu, kas ir pielādēts ar daļiņām un ir ar mazāku elektromagnetisko pretestību kā koks. Tāpēc pat tad, ja mājai blakus ir koks, kas ir būtiski augstāks par pašu māju, pastāv iespēja, ka zibens iespers mājas konstrukcijā, pie nosacījuma, ka daļiņu blīvums būs pietiekams, lai zibenim pa to būtu vieglāk izlādēties. Zibens mēģina izlādēties zemes dzīlēs un meklē vieglāko veidu kā to izdarīt. Ja ēka ir pilna ar elektroierīcēm (TV, kondicionieri, ledusskapji u.c. ierīces ar lielu magnētisko lauku), tad zibenim ir ērtāk iet to ceļu. Aktīvā zibensaizsardzība nepievelk zibeni, bet noteiktā rādiusā kontrolēti un izolēti to novada līdz zemes dzīlēm ar mazāko iespējamo pretestību (standarts ir zem 10 Omiem, PSRS standarts bija 25 Omi, elektrības zemējums zem 4 Omi). Klasiskā zibensaizsardzība dara ļoti līdzīgi zemējuma pusē, bet mainās virsszemes princips un tiek aizsargāts pasīvi – izbūvēts visā ēkas augšdaļā tīklojums (atkarībā no ēkas pielietojuma), kas pasīvi reaģē uz zibensspērienu konkrētajā punktā. Abas metodes ir vienlīdz labas un kalpo vienam mērķim – pasargāt no tiešiem zibens spērieniem. Paralēli gan ir vēl jāpasargā savi iekšējie tīkli, bet tas jau ir cits stāsts. Ceru, ka palīdzēju ar skaidrojumu, ka tas nav tikai mārketings, bet arī fizika 😉

    Like

  5. Un tomēr, zinātāji, vai aktīvais zibensnovadītājs 1)uztver zibens spērienu un to novada zemē, jeb tas vienkārši 2) neļauj veidoties lādiņu starpībai (spriegumam), kas izraisa zibens spērienu. Grūti ticēt, ka 1) gadījumā notiekot zibens spērienam ar spriegumu vairāki tūkstoši kilovolti droši vien strāva arī sasniedz kiloampērus un tad zīmuļa resnuma vadītājam būtu jāsadeg momentāni neatkarīgi no materiāla, no kā tas izgatavots.

    Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.