Lai māja stabili turētos “uz savām kājām”, nolēmu saremontēt vainagbaļķa sapuvušās vietas un pie viena čakara nosiltināt pamatus.
Esošā situācija
Atrokot pamatus, izrādījās, ka tie ir ļoti sekli – zem zemes līmeņa apmēram tikai 40 cm.
Pēc mūsdienu būvniecības normām dziļumam vajadzētu būt ap 1,50 m, jo tādā dziļumā vairs nesasalst zeme, kas attiecīgi novērš mājas iespējamo “cilāšanos”. Māja ir stāvējusi gandrīz 100 gadus, tāpēc ir pietiekami nosēdusies, nav sašķiebusies, līdz ar to nekādus apjomīgos pamatu padziļināšanas un nostiprināšanas darbus nolēmu neveikt. Atjaunot pamatu vizuālo izskatu un nosiltināt gan nolēmu. Pēc teorijas pa mājas grīdām pazūd ap 10-15% siltuma – nosiltinātiem pamatiem zudumu vajadzētu mazināt.
Pēc apdares dēļu noraušanas, varēja redzēt, ka vainagbaļķis vietām ir sapuvis. Īpaši ziemeļu pusē, kur saule nepalīdz izžāvēt mitrumu, un vietās, kur ir papildus mitrums kā virtuves izlietne. Puvušās vietas attiecīgi rada sienu sēšanos, šķiebšanos un palielina arī siltuma zudumus.
Izpētot vainagbaļķa atjaunošanas tehnoloģijas, secināju – domkrats, jauni baļķi vai to gabali un liela pacietība.
Vainagbaļķa remonta un pamatu siltināšanas darbiem veicu dažas konsultatīvas cenu aptaujas. Atradu vietējo vīru, kam pieder maza būvniecības firma un kurš par saprātīgām naudām savus strādniekus no lielajiem objektiem pa reizei var iedot un viņus 2 reizes dienā (rītā un vakarā) pakontrolēt.
Daži, skatoties uz foto ar norauto apšuvumu, iespējams nodomāja – “Zem dēļiem ir pape! Tur viss būs sapuvis, jo aiz papes krājas mitrums!” Manā gadījumā tā nav, jo 30-tajos gados pretvēja aizsardzībai vēl lika pergamīnu, kas tehniski ir ar piķi piesūcināts kartons, kura struktūra gadu laikā pamazām šķīst kopā, līdz ar to ļauj fasēdei neaudz elpot. Problēmas sākās vēlāk, kad uz sienām sāka likt ruberoīdu. Šajā gadījumā sanāk ironiski, ka it kā sliktākas kvalitātes materiāls ir paglābis māju no sapūšanas 🙂
Pamatu atrakšana
Sākām ar pamatu atrakšanu. Strādnieks ar savu dēlu pa nepilnām 2 dienām atraka pamatus.
Nevarēju iedomāties, ka mājas pamatu atrakšana var būt dzīvībai bīstama. Apmēram 40 cm no pamatiem tika izrakts nesprādzis kara laika artilērijas lādiņš. Paveicās… (gan mājai pirms vairākiem gadu desmitiem, gan celtniekiem tagad).
Izsaucām sapierus. Bonusā atbrauca arī pašvaldības policija, lai sastādītu protokolu par sprāgstvielas atrašanu. Cerēju, ka sapieri atradumu turpat arī spridzinās, bet nekā – iekrāva busā un aizbrauca tālāk.
Tehniskie risinājumi
Darbu otrās dienas vakarā sēdējām ar būvdarbu vadītāju un vienu viņa draugu izraktajā grāvī un līdz 23:00 naktī domājām piemērotāko risinājumu konstrukciju atjaunošanai, hidroizolācijas uzlabošanai un pamatu nosiltināšanai. Pēc diskusijām, dažādiem variantiem un konsultācijām pa telefonu nonācām pie šāda varianta (vizualizācija nedaudz tālāk):
- Vainagbaļķi zāģēsim ārā tajās vietās, kur tas sapuvis. Stūķēsim iekšā jaunu brusu, kas noziesta ar antiseptiķi un zem tās jaunu hidroizolāciju
- Pamatu plaisas un nokritušos gabalus atjaunosim ar cementu
- Hidroizolācijas 1. kārta – pāri vainagbaļķa un pamatu savienojuma vietai
- Pamatus vertikāli nosiltinām ar ekstrudēto putuplastu, 50 mm (biezāku nē, lai nebojātu mājas vizuālo izskatu)
- Hidroizolācijas 2. kārta – pāri putuplasta augšējai malai
- Pamatu aizsardzībai no nokrišņiem – metāla skārds
- Ieliksim arī horizontālas putuplasta plāksnes (seklo pamatu siltināšana tehnika)
Vienojāmies par šādu pamatu “pīrāgu”:
Vainagbaļķa remonts
Strādnieki sāka raut nost apšuvuma dēļus virs pamatiem un nodarboties ar vainagbaļķa atjaunošanas procesu. Darbs diezgan čakarīgs, tāpēc, protams, aizgāja daudz vairāk laika, nekā sākotnēji prognozēts. Paldies vectēvam, kuram garāžā no PSRS laikiem bija domkrats, kas paredzēts dzelzceļa vagonu pacelšanai, celtspēja – 40 tonnas. Strādnieki bija atbraukuši ar saviem parastajiem 2-3 tonnu automašīnu domkratiem, ar ko nekas jēdzīgs nesanāca.
Mājai bija jānomaina apmēram 25% no vainagbaļķa.
Brusu impregnēšana
No dažādām sarunām sapratu, ka kokmateriāliem ir šādas impregnēšanas pakāpes:
- uzsmērē virsū antiseptiķi
- mērcē kokamateriālus antiseptiķi
- “dzen” antiseptiķi iekšā kokmateriālos ar spiedienu (nezinu, kā tehniski tieši tas notiek)
Protams, atkarībā no izmantotās metodes atšķiras kokmateriālu noturība un cena. Ar spiedienu piedzītos kokmateriālus varot dabūt tikai kaut kur Juglā. Šoreiz izlēmu paņemt kokmateriālus vietējā gaterī un pats impregnēt, jo tās būs ātrāk un tomēr no ārpuses plānojam piedomāt pie hidroizolācijas. Brusas, kas impregnētas ūberkruti, es ņemtu, piemēram, terases konstrukcijām (kur tās ir pakļautas tiešai ūdens iedarbībai).
Brusas pirms izmantošanas tika noziestas ar antiseptiķi. Vēl papildus pa vakariem pūtu jau iestrādātajām brusām antiseptiķi virsū īpaši nežēlojot (5 litri antiseptiķa šķīduma maksā ap 4,80 EUR).
Pirmā hidroizolācijas kārta
Pamati un vainagbaļķis tika noziesti ar bitumena mastiku. Pa virsu – pašlīmējošā hidroizolācijas membrāna.
Pamatu, vainagbaļķa un hidroizolācijas atjaunošanā izmantotie materiāli:
- antiseptiķa šķīdums (3 kannas x 5 litri)
- brusas – 15 x 15 x 300 cm, 4 gab.
- metāla profili (vainagbaļķu saskrūvēšanai)
- cements – 2 maisi
- bituma mastika (hidroizolācijas masa)
- bitumena membrāna (pašlīmējoša)
Pamatu siltināšana
Seklo pamatu siltināšanai izmantojām 50 mm ekstrudētais putuplastu.
Darbu secība pamatu siltināšanai:
- ar līmi-javu putuplastu stiprina klāt pie pamatiem, izlīmeņo
- putuplastu loksnes nostiprina ar dībeļiem
- šķirbas starp putuplastu un pamatiem (vecie pamati nav ideāli taisni) aizlej ar atlikušo līmi-javu
- nošpaktelē dībeļu vietas un stūru uzlīmē stūru profilus
- pamatus apmet ar javu
- javā iegremdē sietu
- apstrādā apmetumu (ar krāsu vai dekoratīvo apmetumu)
- saliek vertikālo putuplastu
- ber ciet izrakto grāvi gar pamatiem
Piezīmes no “Sakret” rokasgrāmatas, kas šķita būtiskas:
Svarīgi! Siltumizolācijas materiāla stiprināšanu ar dībeļiem veic pirms armējošās kārtas izveides!
Siltumizolācija ar dībeļiem jāstiprina tā, lai dībeļu galvas vai noslēdzošie korķīši netraucētu izolācijas armēšanas darbus – dībeļu cepurītes virsma nedrīkst būt dziļāk par pielīmētās siltumizolācijas lokšņu virsmu.
Armējošā java jāuzklāj pirms armējošā sieta uzlikšanas. Siets tiek iegremdēts uz siltumizolācijas uzklātas javas kārtā. Zem armēšanas sieta atrodas 2/3 no armējošās javas un 1/3 virs sieta.
Cik dzirdēts, viena no lielākajām kļūdām ir, ka javu liek uz siena (nevis zem). Rezultāts šādai konstrukcijai – ātrāk vai vēlāk siets “lobās” nost.
La gan minēts, ka dībeļus liek zem sieta, izvērtās diskusija, ka varbūt jāliek virs sieta, lai siets tiktu “pienaglots” ar dībeļiem un labāk turētos. Noskaidrojās, ka tā tomēr nav laba doma, jo var salt cauri/rasties rasas punkti – dībeļu vietā parādīsies pleķi uz apmetuma.
Ja ekstrudētajam putuplastam nav virsmas reljefa (manam bija), tad vēlams to izveidot, lai java ciešāk turētos klāt. Darbā palīdzēs, piemēram, zāģis vai celtniecības nazītis:
Mājas pamatiem oriģināli bija nelieli dekoratīvi stūri. Pēc teorijas siltuma zudumi ēku stūros ir lielāki, tāpēc sanāk, ka dekoratīvie stūri pat dod papildus praktisku labumu siltumizolācijā.
Stūrus mūsdienās papildus nesiltina vieglākas celtniecības dēļ – vienkāršāki mezgli. Pieņemu, ka ekonomiskais ieguvums čakarējoties ap stūru papildus siltināšanu varētu arī nebūt, turklāt, šādi stūri padara sarežģītāku fasādes izveidi.
Tā kā dekoratīvu apmetumu vai ko līdzīgu neesmu plānojis, plānoju pagaidām atstāt pamatu apmetumu tādu, kādi tie ir. “Sakret” konsultāciju tālruni atbildēja, ka šādi pamati jākrāso ar “Sakret FC krāsu cokoliem”, citādi ziemā apmetumā var sasūkties un ūdens un pēc ziemas apmetums var nolobīties nost. Manējie celtnieki jau bija paspējuši nosmērēt ar “Sakret PG grunti pirms dekoratīvā apmetuma”, kas bija palikusi pāri no cita objekta. Ceru, ka pēc ziemas viss būs labi un varbūt vēlāk rudenī nokrāsošu.
Pamatu aizsardzība no nokrišņiem
Lai nosiltinātos pamatus pasargātu no lietus un sniega, tika uzlikta 2. hidroizolācijas kārta un skārda lāsenis. Skārdu sūtīju pie “BIC”, esot laba kvalitāte.
Pie pamatiem papildus mitruma uzkrāšanos veicina gara zāle un puķes – saule un vējam mitrumu ir grūtāk izžāvēt. Iepriekš minēto problēmu novēršanai ~40 cm platā joslā gar pamatiem noklāju agroplēvi (lai cauri neaug zāle), apkrāvu ar Kurzemes pludmalē salasītiem akmeņiem (notur plēvi un labi izskatās) un uzbēru smiltis (labāk izskatās un plēvi “neēdīs” UV starojums no saules).
Ja vēlies pirmais uzzināt par jaunumiem blogā un redzēt bildes, kas te nav, seko manai Facebook lapai.
Lauku Mājas Atjaunošana 
Pēdējā laika labākais jaunpienācējs būvniecības blogos – detalizēti, skaidri un ar visām bildēm.
Prieks lasīt un pats galvenais daudz informācijas apkopotā veidā, ko var pasmelties jebkurš lasītājs.
PatīkPublicējis 2 people
Paldies, ka padalies pieredzē! Man pašam šis vēl priekšā. 🙂 Saprotu, ka pirmais vainags arī noklāts ar bituma mastiku. Vai nepastāv gadījumā risks pirmais vainags nevēdinās un var sākt pūt/pelēt vai savādāk bojāties?
PatīkPatīk
Bitums ir smērēts ļoti plānā kārtiņā, kā arī “vēdināšanai” baļķim ir palikušas tādas šķirbas kā savienojuma vietas (tās necentāmies taisīt perfekti ciešas) un plaisas, kas radušās no koksnes žūšanas (jaunajām brusām vēl droši vien radīsies). Šīs šķirbas un plaisas ar mastiku ciet nesmērējām.
Ar aprēķiniem pierādīt nevaru, bet domāju, ka visam vajadzētu būt kārtībā, vēl jo vairāk, ja no iekštelpu puses nebūs apstākļi, kas baļķi padara mitru 🙂
Pieminētā riska dēļ bitumena membrānu gan esam likuši tikai līdz baļķa pusei, nevis noklājuši baļķi visā platumā.
PatīkPatīk
Paldies!
PatīkPatīk
Super! Lasu ar ellīgi lielu interesi. Mans antikvārs sauc pēc renovācijas, tāpēc Tavi raksti, padomi un komentāri noder! Paldies Tev!
PatīkPublicējis 1 person
Sveiks, ar vīru, sobrīd, renovējam manu vecaku atstato maju, kas gan celta 70. – tajos, bet kopš celšanas, tā arī nebija vairs redzejusi normalu remontu, tad nu tagad, jau sanak nodarboties ar, daļējiem, atjaunošanas darbiem, nu jau gadus 8. Man gan paveicies – vīrs pats būvdarbu vadītājs ar galvu uz pleciem, daudz ko saprot, un galvenais, ka patīk darīt. Šad un tad jau nolaižas rokas, jo darbs nekad nebeidzas, tikai turpinās, bet palasot tādus blogus, kā tavejais, rodas iedvesma turpināt. Paldies.
PatīkPublicējis 1 person
Sveiks, patīk redzēt tavu blogu un prieks, ka tik detalizēti pats tajā iedziļinies.
Viena neskaidrība gan rodas. Nav skaidrs, kāpēc tiek veidota vertikālā hidroizolācija, kas neļauj mitrumam no iekšpuses migrēt uz ārpusi. Izveidojot bituma pārklājumu uz pamata ārpuses, mitrums pa pamata pēdas apakšu un iekšpusi turpina uzsūkties, taču šī risinājuma rezultātā, tas nespēj izgarot. Turklāt zem lāseņa izveidotā papildus hidroizolācija, kas pārlaista pāri siltumizolācijai absolūti bloķē vēdināšanas iespēju Vertikālā hidroizolācija aizsargā vaingbaļķus, tas viss pareizi. Taču vislabāk tomēr būtu bijis ar dībeļiem stiprināt XPS (ekstrudēto putu polistirolu) pie pamatiem pa tiešo un izolācijas augšpusē zem laseņa atstāt nelielu spraugu mitruma vēdināšanai. Lāseņa augšdaļai jābūt zem dēļiem vai zem hidroizolācijas, lai mitrum no augšas netiek. Bet citādi apsveicami par apņemšanos renovēt vēsturisko mantojumu 🙂
PatīkPatīk
Hm.. varbūt ārējā vertikālā hidroizolācija jānokasa/jānoslīpē nost.
Baļķi gan ir saplaisājuši (hidroizolācija plānā kārtā, spraugas nav aizsmērētas), tāpēc varbūt mitrums tiek ārā pa tām.
PatīkPatīk
Ļoti forš blogs! Prieks!
Vēlējos pajautāt, kā ir pēc pamatu siltināšanas vai ir jūtams efekts un vai nav novērota grīdas vai sienu svīšana, mitruma veidošanās. Pats vēlos darīt šādi , bet vēlējos ievākt informāciju kā ir ar uzlabojumiem, vei tie ir jūtami un vai nav kādas blakus problēmas parādījušās, jo cik lasu citu forumus, visur ir rakstīts un aprakstīts kā un ko izdarīt, bet pēc tam nav nekādas informācijas par efektiem vai defektiem.
Padalies ar informāciju, Paldies!
PatīkPatīk
Grīdas vai sienu svīšana nav novērota, taču jāņem vērā, ka mājā joprojām ir dabiskā ventilācija no vecajiem logiem un spraugām durvīs.
Par ieguvumiem siltumizoklācijā – nekādu lielo efektu nejūt, bet tā kā man otrs apsvērums bija uzlabot to vizuālo izskatu, tad ir OK. Objektīvi par pamatu lomu mājas kopējā siltumizolācijā varētu spriest situācijā, ja visa pārējā māja būtu nosiltināta.
PatīkPatīk
Paldies par iedvesmu to darīt pašiem (jo ar darbiniekiem liela ķeza sanak vien. Tad pazūd vai dārgi ,vai ari neizskatās parliecinosi). Tiešām liels paldies.
PatīkPublicējis 1 person
Kur paliek dabīgais mitrums no pamatiem,kā viņi “elpo”? Tagad pamati dzīvo,cementā un mitrumā.
PatīkPatīk
Pamatu hidroizolācijas viens no mērķiem kā reiz bija aizturēt mitrumu no ārpuses – lietus, mitra zeme.
Ja arī pamatos tiek kāds mitrums, tad tas ir laipni aicināts iesūkties smiltī mājas iekšpusē (visas grīdas ir uz sausām smiltīm).
PatīkPatīk
Sveiki ,es skatos te pamati diezgan labā stāvoklī ,bet man mājai drausmīgā stāvoklī brīnums ,ka vel nav sabrukusi
Gribēju zināt kādas ir iespējas ieliet jaunus pamatus nenojaucot māju
PatīkPatīk
Grūti teikt, pašam ar šo pieredze nav. Droši vien jāmēģina māja celt ar domkratiem uz augšu (ja maza māja, varbūt pat var vienà piegājienā), ieliet vai uzmūrēt jaunus pamatus un atkal laist māju uz leju.
PatīkPatīk
Sveiks, Agri! Pamatus var ieliet iekš jauniem dziļākiem un platākiem, nejaucot neko un arī necilājot. Es to izdarīju pa nelielam gabalam. Manā gadījumā sarežģījums bija tas, ka nevarēju to veikt visā šķērsgriezumā, bet atsevišķi ārpusi un pēc tam iekšpusi, jo, dzīvojot iekšā, nevar visā mājā izcelt grīdu visur. Pie cilāšanas vajadzētu nepiemirst par logiem un skursteni – ja kaut ko ceļ, tad kustība notiek visos konstrukcijas punktos (vairāk vai mazāk) un tā var palikt arī bez stikliem logos un aizlauztu skursteni, jo jau ēkas sēšanās ir kaut kādu nospriegojumu radījusi. Ja sienas nav kārtīgi izpētītas, tad ceļot (it sevišķi, ja to dara vienā punktā) var arī ko sliktu sastrādāt, jo ne vienmēr senie būvētāji bija tik rocīgi, lai visi baļķi būtu vienā gabalā – tos arī sastiķēja vai izmantoja tos no kādas nojauktas mājas, tāpēc prātīgi to darīt vairākos punktos vienmērīgi. Vēl labāk ārpusē iedzīt mietus un veikt atzīmes, lai kontrolētu procesa vienmērīgumu. Ir vecs teiciens par to septiņreizējo nomērīšanu (domāšanu) un griešanu, ko vajadzētu paturēt prātā.
PatīkPatīk
Sveicináti !
Péc Jūsu Vilmär raksta , bail uzsäkt mäjäs renoväciju . Mūsu gulbūve celta 1878.gadä . Pat nezinu ar ko säkt . Kur iistus meistarus meklét ? Varbūt variet ko ieteikt ?
Aija
PatīkPatīk