Ugunsdrošība

Lai izdarītais darbs un sapņi vienā brīdī nepārvērstos dūmos, nolēmu padomāt par ugunsdrošību. Koka māja ar vecu elektroinstalāciju, kurā notiek epizodiski būvdarbi, noteikti raisītu bažas jebkurā ugunsdrošības speciālistā.

Tieši šobrīd vecos elektrības vadus pārvilkt nav ne laika, ne naudas, turklāt arī mājas jaunais plānojums, kas šobrīd nav zināms, ļoti ietekmēs elektroinstalāciju.

Protams, vislabāk mājā ir ierīkot ugunsdrošības signalizāciju, ko uzrauga apsardzes uzņēmums un nepieciešamības gadījumā atbrauc un/vai izsauc ugunsdzēsējus. Esošajā situācijā šāds risinājums ir pārāk komplicēts un padārgs, bet nākotnē kopā ar signalizācijas ierīkošanu noteikti būs vērts pievienot arī dūmu detektorus.

Pagaidām izlēmu nodrošināties pret iespējamām uguns nelaimēm vismaz minimālā apjomā ar 2 lietām:

  1. ugunsdzēšamais aparāts
  2. dūmu detektori (nevis tādus, ko slēdz pie ugunsdzēsības sistēmu pultīm, bet autonomus – ar bateriju)

Ugunsdzēšamā aparāta mērķis ir nelaimes gadījumā ātri nodzēst uguni. Turklāt, jāspēj nodzēst arī dūmojoši vai aizdegušies elektrības vadi. Piemēram, degošiem elektrības vadiem uzlejot ūdeni, situācija var kļūt tikai sliktāka – ūdens lējējs var dabūt elektrisko triecienu ar letālām vai ne tik letālām sekām.

Dūmu detektoriem manā gadījumā būs sekojoši uzdevumi:

  1. Laicīgi brīdināt par uguns nelaimi. Piemēram, ja es dārzā roku bedri un mājā iekšā neviena nav, dzirdēšu, ja kaut kas būs aizdedzies vai sācis dūmot.
  2. Neļaut nosmakt naktī. Parādoties dūmiem, kamēr visi guļ, ir liels risks otrā rītā nepamosties. Detektora spalgajam skaņas signālam jāvar uzraut no miega pat saldākie gulētāji.

Dūmu sensoriem un uguns dzēšamajam aparātam jābūt “fail-safe”, tāpēc šī nav īstā reize, kad mēģināt sameklēt pa lēto vai nopirkt no ķīnas eBay’ā. Meklēju uzņēmumu, kas ir specializējies un sertificēts pārdot šādus produktus.

Izpētīju, ka, kā jau lielākajai daļai preču Eiropas Savienībā, šīm arī jābūt arī “CE” zīmīti. Dūmu detektoram papildus jābūt sertificētam atbilstoši Eiropas standartam EN 14604:2005. Ugunsdzēšamo aparātu papildus standartus nepētīju, jo to uzbūve šķiet vienkāršāka un ir mazāk elementu, kam nestrādāt.

Ziņkārības pēc gribētu apskatīt EN 14604:2005 standarta dokumentāciju, bet bez maksas to nekur neatradu – daži interneta veikali šo dokumentu PDF’a veidā piedāvāja par aptuveni 100 EUR. “Jauki”, ka par nodokļu maksātāju naudu tiek izstrādāti patērētāju aizsardzībai domāti standarti, ko par brīvu nevar izlasīt! Nekļuva arī skaidrs, kā praktiski ierīces tiek sertificētas. Gan jau tiek nosūtīta dokumentācija ierēdnim, kurš ievelk ķeksīti laukā “sertificēts”, kaut gan iekārtu dzīvē nekad nav redzējis 🙂 Protams, labāk, ka ir vismaz kaut kāds sertificēšanas standarts un procesi, nekā nav nekāda.

Nedaudz vēlāk iedomājos uzrakstīt uz Latvijas “Patērētāju tiesību aizsardzības centru“. Visu cieņu – atbildēja pāris stundu laikā un ļoti detalizēti. Ne velti esmu dzirdējis, ka Latvijā patērētāju aizsardzības centrs ir viens no labākajiem (man arī iepriekš bijusi pozitīva pieredze). PTAC atbilde:

Standartus bez maksas var lasīt LVS Standartu fondā, Krišjāņa Valdemāra ielā 157, darba dienās no plkst. 10.00.  līdz 15.00. (https://www.lvs.lv/page?slug=kontaktinformacija). 

Papildus vēlos informēt, ka atbilstoši Regulas Nr.305/2011 un saskaņotā standarta EN 14604:2005 prasībām, dūmu detektoriem, kuru piemērojamais standarts ir EN 14604:2005, jābūt veiktai ekspluatācijas īpašību noturības novērtējumam un pārbaudei pēc 1 sistēmas, kas nozīmē, ka:

Ražotājam jāveic:

  • ražošanas procesa kontroli;
  • ražotāja ražotnē ņemtu paraugu turpmāku testēšanu saskaņā ar noteikto testēšanas plānu;

Paziņotā izstrādājuma sertifikācijas iestāde izdod izstrādājuma ekspluatācijas īpašību noturības sertifikātu, pamatojoties uz:

  • izstrādājuma tipa noteikšanu, pamatojoties uz tipa testu (tostarp izlases pārbaudi), tipa aprēķinu, izstrādājuma specifikāciju tabulā norādītajām vērtībām vai apraksta dokumentāciju;
  • ražotnes un ražošanas procesa kontroles sākotnējo inspicēšanu;
  • ražošanas procesa kontroles nepārtrauktu uzraudzību, novērtēšanu un pārbaudēm.

Paziņoto institūciju sarakstu, kas tiesīgi veikt trešās puses pienākums saskaņā ar EN 14604:2005 var atrast NANDO datubāzē http://ec.europa.eu/growth/tools-databases/nando/index.cfm?fuseaction=cp.nb_hs&hs_id=809&cpr=Y

Iegādājoties dūmu detektoru, aicinātu pārliecināties, ka uz tā ir CE zīmes marķējums, ka ir dota atsauce uz standartu, ir norādīts paziņotās institūcijas numurs un izsniegtā sertifikāta numurs (šī informācija parasti ir zem detektora vāciņa). Pieprasiet, lai Jums iedot arī ekspluatācijas īpašību deklarāciju.

“Jauki”, ka 2016. gadā publiski pieejamus dokumentus var apskatīt klātienē tikai darba dienās, bet tā droši vien ir tēma citam blogam…

Dūmu detektors

Internetā papētīju dažādus Latvijas veikalos pieejamos variantus. Izvēle ir pietiekami plaša – no vienkāršiem detektoriem pa 8 EUR līdz stilīgiem ar audumu apvilktiem vai dzīvnieku formās pa 40 EUR. Iezīmējās 2 finālisti – cenas atšķirība bija ap 4 EUR. Abus importē “FN Serviss”, kas specializējas ugunsdrošības lietās. Internetveikalā pieejamajā tehniskajā specifikācijā atšķirības neredzēju, bet zvana laikā noskaidroju, ka viens strādā no -10°C (neapkurināmās telpās kā garāžas, šķūņi), bet otrs – tikai “+” grādos.

Tā kā telpas tiks visu gadu apkurinātas, kā arī konkrētajam modelim bija akcija “3 gab. komplekts pa 19 EUR”, paņēmu šo:

 

IMG_0575
Dūmu detektors, pieskrūvēts pie griestiem

Kad dūmu detektors bija pieskrūvēts pie griestiem un ielikta baterija,  notestēju to dedzinot avīzes. Strādā! Skaņas signāls pietiekami spalgs un griezīgs.  Pēc nedēļas vēlreiz notestēju – viss joprojām strādā. Kopā pie griestiem saskrūvēju 3 dūmu detektorus – pa vienam katrā 1. stāva istabā. Virtuvē neliku, jo tur no regulāriem malkas plīts kurināšanas dūmiem būtu pārāk daudz viltus trauksmes.

Nianses, ko dūmu detektoru tehniskajās specifikācijās grūti atrast (jānoskaidro uz vietas):

  • Vai ir paredzēts signāls par zemu baterijas uzlādes līmeni? Pretējā gadījumā detektors vienā brīdi, nevienam nezinot, var pārvērsties par nekam nederīgu plastmasas kastīti pie griestiem. Šis konkrētais modelis sākot pīkstēt jau vairākas nedēļas pirms baterijas izbeigšanās.
  • Kā izslēgt signālu pēc detektora nostrādāšanas? Ja signāls pats neizslēdzas, tad pēc Ziemassvētku brīnumsvecīšu radītās viltus trauksmes jāmeklē trepes, jākāpj pie griestiem un jāizņem-jāieliek baterija.
  • Vai ir vizuāla indikācija, ka dūmu sensors šobrīd darbojas? Šim konkrētajam iemirgojas lampiņa ik pa 32 sek.

 

Ugunsdzēsības aparāts

Nedaudz papētot dažādus piedāvājumus, sapratu, ka ikdienas ugunsdzēsības aparāti iedalās šādos tipos:

  1. CO2 (ogļskābās gāzes) ugunsdzēsības aparāts
    Ogļskābo gāzi izmanto tāpēc, ka tā samazina skābekļa saturu gaisā – attiecīgi pazūd skābeklis, kas nodrošina degšanu. Īpaši piemērots elektroiekārtu dzēšanai, var dzēst degošus šķidrumus un gāzes, nerada netīrību. Sliktāk dzēš cietus degošus materiālus.
    Aparāts ir smags, iespējams gūt apsaldējumus, jo dzēšanas laikā CO2 gāze atdziest līdz – 60°C.  Nav efektīva plašā telpā, savukārt mazā un noslēgtā telpā var nosmakt. Visdārgākais.
    Tā kā, dzēšot ar ogļskābo gāzi, nekas netiek bojāts, vislabāk varētu derēt, piemēram, laboratorijā, kur ir svarīgi uguns dzēšanas laikā vēl vairāk nesabojāt dārgas elektro iekārtas.
  2. Putu ugunsdzēsības aparāts
    Putas uz degošās vielas izveido plēvi, kas aptur viegli uzliesmojošo izgarojumu nokļūšanu gaisā un kavē skābekļa pieplūdi. Lētas uzpildīšanas izmaksas, var dzēst ikdienas ikdienas priekšmetus mājā un elektrību līdz 1000 V. Vidēja cena.
    Zemāka dzēšanas klase nekā pulvera ugunsdzēsības aparātam, nevar uzglabāt un lietot temperatūrā, kas zemāka par -5°C, nav ieteicams dzēst gāzveida vielas.
    Šo parasti min kā ieteicamāko variantu privātai izmantošanai mājās un dzīvokļos.
  3. Pulvera ugunsdzēsības aparāts
    Aparātā ir pulveris, kas ķīmiski kavē degšanas reakciju, un tāpēc šos aparātus var saukt par praktiski universāliem dzēšanas līdzekļiem. Augsta dzēstspēja, dzēš visas vielas, var lietot līdz -30°C. Laba cena.
    Nav forši, ka dzēšanas viela ir pulveris, kas, dzēšot, iekļūst vissīkākajās šķirbās un var sabojāt dzēšamo objektu un arī blakus esošos objektus. Pulveris nav draudzīgs apkārtējai videi, jo rada piesārņojumu telpā.

P.S. Neesmu ķīmijas vai ugunsdrošības eksperts, tāpēc rakstiet, ja jums ir kāda cita informācija vai pieredze. Detalizētāks ugunsdzēšamo aparātu salīdzinājums no “FN serviss” (PDF).

Tā kā pulvera aparāti ir visuniversālākais manā gadījumā un māju man nav bail tīrīt, izvēlējos pulvera ugunsdzēsības aparātu. Ja māja būtu jau izremontēta, droši vien ņemtu putu aparātu.

Piedāvājumā bija dažādi modeļi. Paņēmu “Valpro” 2 kg, jo vēlējos atbalstīt Latvijas ražotājus.

Teorētiski ugunsdzēšamo 1 reizi gadā vajadzētu pārbaudīt. Minimums – vismaz pašam paskatīties, vai spiediens nav nokrities.

IMG_0584
Ugunsdzēsības aparāts

Ja vēlies pirmais uzzināt par jaunumiem blogā un redzēt bildes, kas te nav, seko manai Facebook lapai.

2 domas par “Ugunsdrošība

  1. Gadsu vecā ziņa, bet iemetīšu savus centus.
    To pulveri nav nemaz tik viegli iztīrīt. Nu tā, ka līdz riebumam var tīrīt un sūkt, bet vēl nav tīrs. Es izvēlētos CO aparātu. Dēļ tā, ka pēc dzēšanas mēģinājuma nepaliek šmuce.
    Pieredzes bagātam dzēsējam, pietiks ar dažām sekundēm, bet nepieredzējis dzēsējs var izpūst visu balonu, līdz tiks galā.
    Jo liesmu/dūmu perēklis, kam nesagatavots cilvēks var pieiet klāt ar aparātu, parasti būs neliels un jebkurš aparāts ar to tiks ātri galā, ja dzēsīs liesmu apakšu, degošo virsmu, nevis liesmas galotni.

    Patīk

Komentēt

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.